Vēsturiski notikumi un fakti

1915.gads I Pasaules karš

Pirmajā Pasaules karā Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu.

Kaujās pret uzbrūkošo Vācijas armijau krievu karavīri Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei izcīna placdarmu. Latviešu strēlnieki šauro zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem vēlāk nosauc par Nāves salu.

1916.gads

Pavasara un vasaras cīņās Nāves salā strēlnieki zaudēja aptuveni pusotra simta karavīru, tika ievainoti arī abi bataljona komandieri Jānis Kalniņš un Jānis Francis.

1916.gada 25.septembris

Visnežēlīgākais uzbrukums sākās 1916.gada 25.septembra agrā rītā, kad vācu armija pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes. Tās pašas dienas pievakarē pār kājinieku tiltiņu un laivās 2.Rīgas bataljona strēlnieki drosmīgi devās gāzu saindētajā peklē, lai palīdzētu smagi cietušajam 173.Kameņeckas pulkam. Placdarmu strēlnieki aizstāvēja līdz 1916.gada 28.septembra vēlam vakaram.

1916.gada cīņās bojā gājušie Latviešu strelnieki.

1917.gads

1917.gada jūlijā pēc Krievijas 12.armijas pavēlniecības rīkojuma, lai iztaisnotu frontes līniju, Nāves salu bez kaujas atdeva vāciešiem.

1919.gads

1919.gada rudenī Nāves salā un tās tuvumā notika sadursmes starp Latvijas Republikas armijas vienībām un bermontiešiem.

1924.gads

1924.gada 27.jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem (Pieminekļa autors – arhitekts Eižens Laube). Tas bija Latvijā pirmais 1.Pasaules kara kauju un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

20. – 30.gados Nāves salā rīkotie pasākumi ieņēma nozīmīgu vietu jaunatnes Tēvzemes mīlestības audzināšanā, to arī bieži apmeklēja tūristi.

1931.gads

1931.gada pavasarī Rīgas cementfabrikas darbinieki, izstrādājot ģipša slāņus, atraka septiņu Nāves salas varoņu trūdus un ierīkoja brāļu kapu.

1932.gads

1932.gada 22.jūnijā Varoņu piemiņas dienā Nāves salas varonis, ģenerālis Jānis Kalniņš vērsa klātesošo uzmanību ar dziļa patriotisma apgarotu runu, sevišķi veltīdams to jaunatnei. Šajā dienā iesvētīja Nāves salā kritušo septiņu nezināmo karavīru brāļu kapu.

1933./34.gads

Izdots Aleksandra Grīna trīsdaļīgs romāns “Dvēseļu putenis”, kura Pirmās daļas kulmināciju veido izvērsts un dramatisks vēstījums par strēlnieku cīņām Nāves salā.

1936.gads

1936.gada novembrī tika pabeigta Nāves salas Strelnieku muzeja celtniecība (arhitekts Roberts Legzdiņš). Tā laika kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis par muzeja direktoru iecēla bijušo strēlnieku, Lāčplēša ordeņa kavalieri Jāni Reingoldu.

1964.gads

1964.gadā negaisa laikā nodega Nāves salas muzejs.

1974./75.gads

1974./75.gadā līdz ar Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanu, lielākā daļa Nāves salas teritorijas tika appludināta.

1994.gads

1994.gada 30.jūlijā, atzīmējot pieminekļa 70 gadu jubileju, Nāves salu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

2004.gads

2004.gada 25.septembrī Daugmales pagastā notika pasākums, kas veltīts Nāves salas pieminekļa 80. gadadienai.

2010.gads

2010. gada 5. novembrī notika pasākums „Iepazīsti Nāves salu”. Iepazīt 1. Pasaules kara kauju vietu devās vairāk nekā 150 Ķekavas novada iedzīvotāju.

2011.gads

2011.gada 24. septembrī uz Nāves salu, kur pirms 95 gadiem norisinājās latviešu strēlniekiem tik traģiskie notikumi, devās dažādu paaudžu cilvēki, lai piedalītos izglītojošā pasākumā un, iespējams, pirmo reizi savām acīm aplūkotu stāstiem un leģendām apvīto salu.

2011. gada novembrī NBS Speciālo uzdevumu vienība paveic Nāves salas aizstāvju pieminekļa tīrīšanu.

2011.gada 11.novembrī Latvijas mazpulkiem Daugmales pamatskolā norisinājās svinīgs pasākums. Lai jauniešos stiprinātu patriotismu un ļautu klātienē aplūkot vēsturiskus objektus, Latvijas mazpulku pasākuma dalībnieki tika nogādāti Nāves salā, kur Pirmā Pasaules kara laikā norisinājās ļoti smagas kaujas.

Atrodoties uz salas, jauniešiem tika stāstīta vēsture, rādīti vēsturiskie objekti un arī noorganizētas dažādas aktivitātes. Pasākuma ietvaros skatītājus priecēja Daugmales pamatskolas koris un neaizmirstamu priekšnesumu sniedza deju grupa „Dzirnas”.

2012.gads

2012. gada maijā, tiek nomainītas Nāves salas pieminekļa durvis, jo kā konstatējuši Daugavas pagasta pārvaldes darbinieki, vecās vairs nav bijušas aizveramas.

2012.gada 19. jūnijā tika atklāta pirmā publiskā pontonu laivu piestātne Ķekavas novadā, kas turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku un drošāku piekļuvi Nāves salai.

2013.gads

2013.gada 11.maijā Akadēmiskā vienība „Austrums” piedalās Nāves salas sakopšanas darbos. Akadēmiskā vienība „Austrums” ir trešā vecākā latviešu akadēmiskā mūža organizācija – Jāņa Čakstes dibināta un nepārtraukti darbojas kopš 1883. Gada.

2014.gads

Lai veicinātu patriotismu mūsdienu jauniešos, 2014. gadā tika izdota grāmata “Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916”. Tās autors atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.

2014.gada 27.jūlijs

Brīvības cīņu atcerei veltītā Nāves salas pieminekļa 90.gadadienā, notika svinību pasākums, kurā viens no momentiem bija Nacionālo bruņoto spēku Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija. Pasākumu apmeklēja Aizsardzības ministrs Raimonds Vejonis.

2016.gads

Lai pieminētu latviešu strēlnieku varonību un atzīmētu simt gadu, kopš pirmo reizi Pirmā pasaules kara laikā Rīgas frontē pielietoti ķīmiskie ieroči, Ķekavas novadā – Daugmalē un Nāves salā – no 23. līdz 25. septembrim notika pasākumu cikls „Latviešu strēlnieki Nāves salā”. Pasākumus Nāves salā apmeklēja vairāk nekā tūkstoš cilvēku no visas Latvijas.

2018.gads

Tiek rīkotas Laivu orientēšanās sacensības Latvijas simtgadē, lai vēlreiz izceltu Nāves salas vēsturisko nozīmi Latvijas brīvvalsts tapšanā. Tās noritēs mēnesī, kurā notikušas ļoti nozīmīgas un vēsturiskas cīņas šajā vietā.